Atbildes katrā kategorijā balstās uz Philippines News publisko avotu zināšanu bāzi; katra atbilde norāda savu avotu.
Filipīnu iknedēļas briefs ir daudzvalodu ziņu vietne. Tas izskaidro Filipīnās notiekošo lasītājiem gan mājās, gan ārzemēs, sākot no politikas, ekonomikas un sabiedrības līdz ikdienas dzīvei un ceļojumiem 60 valodās.
Mēs izvēlamies stāstus, par kuriem ziņojuši vairāki noieta tirgi, kontrolpārbaudām faktus, ko šie ziņojumi apstiprina, un uzrakstām jaunu rakstu. Mēs nekopējam avota teikumus, un mūsu avoti tiek glabāti mūsu iekšējos ierakstos. Katru valodas izdevumu dabiski raksta mūsu redakcijas komanda ar AI rīkiem, un cilvēki pārskata rakstus saskaņā ar mūsu redakcionālajiem standartiem.
Īsas fona piezīmes par sarežģītiem noteikumiem, vietām vai iestādēm rakstā, pamatojoties uz Filipīnu iknedēļas īso zināšanu bāzi. Mēs neizskaidrojam terminus, uz uz ko attiecas zināšanu bāze.
Nospiediet “Nav precīzi” zem raksta vai sazinieties ar mums. Ja vairāki lasītāji ziņo par rakstu, mēs to slēpjam, kamēr mēs to pārskatām.
Visi raksti tiek publicēti ar nosaukumu Philippines Weekly Brief redakcijas komanda.
60 valodas, ar angļu valodu kā galveno izdevumu. Izmantojiet valodas atlasītāju lapas augšpusē.
Abonējiet pa e-pastu lapas apakšā vai sekojiet mūsu RSS plūsmai (/rss.xml).
Atbildes katrā kategorijā nāk no Filipīnu iknedēļas īso zināšanu bāzes, kas balstās uz publiskiem avotiem, piemēram, Vikipēdiju. Katra atbilde parāda tās avotu.
Filipīnās notikusī ģeogrāfijas nots norāda, ka valsts ir puse nolīgumiem par bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām, apdraudētajām sugām, bīstamajiem atkritumiem, jūras tiesību aktiem un jūras izgāšanu. Tajā pašā partiju sarakstā ir arī kodolizmēģinājumu aizliegums, ozona slāņa aizsardzība, tropu koka nolīgumi 83 un 94, mitrāji un vaļu medības. Tā vietā šķiet, ka pārtuksnešošanās ir starp nolīgumiem, kas tika parakstīti, bet nav ratificēti, kopā ar Kioto protokolu par klimata pārmaiņām. Piezīme neapraksta vietējās sausās zemes programmas, kartes vai valsts pārtuksnešošanās līmeni. Tas tikai izvieto pārtuksnešošanos šajā parakstītajā, bet ne-ratificētajā grupā. Lasītāji, kas meklē projektu, aģentūru vai laika grafiku, neatradīs to šajā fragmentā.
AvotsFilipīnās pašlaik nav ledāju, bet reģionu ietekmēja pagātnes ledus laikmets. Šajā laikā vispasaules klimata izmaiņas izraisīja polārā ledus veidošanos un vēlāk atkāpšanos. Kad ledāji sāka izkausēt, ūdens līmeņa paaugstināšanās piepildīja dažādas ūdenstilpes. Šīs ūdens līmeņa svārstības radīja sauszemes tiltus, kas savienoja dažādas zemes masas. Šādi tilti ļāva senajiem cilvēkiem migrēt un galu galā apmesties salās.
AvotsBurnham Park ir vēsturisks pilsētas parks, kas atrodas Baguio centrā. To projektējis amerikāņu arhitekts un Baguio pilsētas plānotājs Daniels Burnhams. Parkā ir neliels dīķis vai lagūna, kas atrodas zaļās zonas centrā. Tas ietver arī pulka zāles un ietves rindas. Atklātais laukums bieži tiek izmantots futbolam, un Melvin Jones Grandstand ievēro sākotnējo dizainu.
AvotsLauksaimniecības apgabalos, piemēram, rīsu laukos, dažādas sugas, kas tiek uzskatītas par kaitēkļiem vai invazīviem, tiek izmantotas kā pārtika. Piemēram, Ifugao rīsu terasēs tiek patērēti purva zušus, kas pazīstami kā kivi, jo tie iznīcina terases. Saldūdens gliemeži, ko sauc par kuhol vai suso, arī parasti tiek pagatavoti kā ginataang kuhol. Dažādiem reģioniem bieži tiek ēsti citi kukaiņi, piemēram, molu kriketi vai zāles pļāvēji. Šīs vietējās delikateses invazīvas vai kaitēkļu sugas pārvērš praktiskos pārtikas avotos.
AvotsVietējās kopienas strādā, lai mazinātu piesārņojumu, izmantojot dažādas iniciatīvas, piemēram, tīrīšanas diskus un ūdens saglabāšanu. Dažas organizācijas koncentrējas uz atkritumu samazināšanu un piekrastes teritoriju atjaunošanu, izmantojot īpašas programmas. Piemēram, Kabanganas Alon & Araw klubs Zambales pārvalda plastmasas pārstrādes un pārstrādes programmas. Šīs programmas pat ietver plastmasas apmaiņu pret stimuliem iesaistīt jauniešus. Šādu centienu mērķis ir risināt vides jautājumus, kas ietekmē iztikas līdzekļus un sabiedrības veselību.
AvotsPašvaldību vienības ir ieviesušas plastmasas maisiņu aizliegumus un pudeļu atgūšanas programmas Metro Manilā un citās lielākajās pilsētās. Valsts līmenī valdība pieņēma 2022. gada Paplašināto ražotāju atbildības likumu. Šis likums paredz, ka lieliem uzņēmumiem līdz 2028. gadam jāatgūst un jānovirza 80 % plastmasas iepakojuma atkritumu. Šo pasākumu mērķis ir katru gadu novērst miljoniem tonnu plastmasas atkritumu. Šādi centieni ir nepieciešami, jo plastmasas atkritumi būtiski ietekmē jūras biotopus un piekrastes iztiku.
AvotsFilipīnās ir vairāk nekā 1 800 īstenoti aizsargājami jūras apgabali, no kuriem lielākā daļa tiek pārvaldīti vietējā līmenī. Pašvaldību vienības izveido šīs jomas sadarbībā ar sabiedrību, izmantojot līdzdalības struktūras. Šīs struktūras ietver Zivsaimniecības un ūdens resursu pārvaldības padomes un cilvēku organizācijas. Kopā šie dalībnieki izveido pārvaldības plānus, kas ietver īpašus noteikumus, ierobežojumus un izpildes procedūras. Šī sadarbības pieeja palīdz nodrošināt, ka vietējās zvejniecības pārvaldība ir gan taisnīga, gan arī līdzdalības ziņā.
AvotsSausums Filipīnās veicina ražas ražīguma samazināšanos un var traucēt zvejas grafikus tiem, kas paļaujas uz zivsaimniecību. Šīs klimata pārmaiņas rada pārtikas trūkumu un palielina nepietiekamu uzturu, kas var izplatīt arī infekcijas slimības. Daudziem, jo īpaši divām trešdaļām cilvēku ar zemiem ienākumiem, kuri paļaujas uz lauksaimniecību, šie traucējumi apdraud viņu spēju nodrošināt ģimenes. Turklāt ierobežota ražošana var izraisīt cenu inflāciju, padarot pārtiku nepieejamu ģimenēm gan lauku, gan pilsētu teritorijās. Šie faktori kopā saasina esošās ienākumu un veselības atšķirības visā valstī.
AvotsDutertes administrācija sākotnēji sekoja tehnoloģiju neitrālai politikai, kas uzsvēra ogles, lai atbalstītu industrializāciju. Tomēr politika vēlāk tika mainīta, lai veicinātu atjaunojamos enerģijas avotus, nevis atkarību no oglēm. Šī pāreja ietvēra moratoriju jaunai ogļu spēkstaciju būvniecībai un izpildrīkojumu, ar ko apstiprina kodolenerģijas izmantošanu energoavotu struktūrā. Valdība arī parakstīja Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām 2017. gadā pēc sākotnējām bažām par industrializāciju. Turklāt administrācija veicināja mikrotīklu sistēmas nepietiekami apkalpotām teritorijām un atļāva ārvalstu īpašumtiesības liela mēroga ģeotermālajos projektos.
AvotsFilipīnas ir viena no valstīm, ko visvairāk ietekmē jūras līmeņa celšanās, un rādītāji pieaug par 7 līdz 10 centimetriem desmit gados. Šis rādītājs ir trīs reizes ātrāks nekā vidēji pasaulē un apdraud piekrastes kopienas un nodrošinātību ar pārtiku. Zvejas iztikas līdzekļus īpaši apdraud pakāpeniska piekrastes zemūdens kuģu iezemēšana. Gaidāms, ka tiks smagi skarti tādi apgabali kā Manilas līcis un Isla Pamarawan Bulakānā. Turklāt jūras līmeņa paaugstināšanās apvienojumā ar ekstremāliem gadalaikiem palielina vētras pieauguma biežumu un smagumu.
AvotsKopš 1994. gada 8. novembra, kad Filipīnās tika īstenota konvencija, Filipīnās ir izraudzījušās 10 Ramsāres vietas valstī. Starp tiem, Puerto Princesa pazemes nacionālais parks un Tubbata rifu dabas parks ir pasludināti par UNESCO Pasaules mantojuma vietām. Pavisam nesen, Sibugay mitrāja dabas rezervāts un Del Carmen Mangrove rezervāts tika pasludināti par Ramsāres vietām augustā 01, 2024. Lai gan valstī ir 10 vietas, šis skaits ir mazāks nekā vienaudžiem, piemēram, Japānai vai Dienvidkorejai. Vides un dabas resursu departaments kopš 1994. gada ir izvirzījis vismaz septiņus Filipīnu mitrājus.
AvotsFilipīnas katru gadu rada no 2,15 līdz 2,7 miljoniem tonnu plastmasas atkritumu. Pašlaik tiek pārstrādāti tikai aptuveni 9 līdz 12 procenti no šīs plastmasas, un aptuveni 20 procenti atkritumu nonāk jūrā. Lai to risinātu, valdība pieņēma 2022. gada Paplašinātās ražotāju atbildības likumu, pieprasot lieliem uzņēmumiem atgūt lielāko daļu plastmasas iepakojuma. Pašvaldību vienības ir ieviesušas arī plastmasas maisiņu aizliegumus un pudeļu atjaunošanas programmas lielākajās pilsētās. Šo centienu mērķis ir mazināt ekoloģisko un ekonomisko ietekmi uz piekrastes kopienām, kas paļaujas uz zvejniecību un tūrismu.
AvotsVaļu medīšanas Filipīnās kopš 1997. gada ir aizliegtas saskaņā ar 185. zvejas zvejniecību. Šī regula tika grozīta, lai iekļautu visus vaļveidīgos, piemēram, vaļus un delfīnus, pēc sākotnējiem rīkojumiem, kas vērsti tikai uz delfīniem. Lai gan no 1981. līdz 1986. gadam bija komerciālo vaļu medību periods, tagad šī prakse ir nelikumīga. Tādās jomās kā Pamilacan Boholā vaļu un delfīnu vērošana tiek reklamēta kā tūrisma alternatīva iedzīvotājiem. Neskatoties uz oficiālo aizliegumu, tiek uzskatīts, ka vaļu medību nozare, iespējams, ir pārvietojusi pazemē.
AvotsFilipīnas ir mājvieta daudzām apdraudētām un apdraudētām sugām, kas ir endēmiskas valstij. Daži ievērojami piemēri ir Filipīnu ērglis, Tamaraw, Filipīnu krokodils un Filipīnu tarsier. Šie dzīvnieki dzīvo dažādos biotopos, piemēram, lietus mežos, mangrovju mežos un koraļļu rifos visā arhipelāgā. Daudzas no šīm sugām ir aizsargātas valsts aizsargājamās teritorijās un specializētās svētnīcās. Šo neaizsargāto sugu saglabāšanas centienus bieži atbalsta ekotūrisma ieņēmumi.
AvotsVigan piedāvā piecus atšķirīgus augsnes tipus, ko izmanto dažādiem mērķiem. Bantay Loam atrodas Raois dienvidu daļā un labi kalpo kā ganību zeme. Umingan smilšaina augsne ir piemērota dārzeņu un kalnu rīsu audzēšanai. San Manuel māla māla māla miesa ir vislabāk piemērota kokvilnai, banāniem un dārzeņiem. Bantog māls ir visnozīmīgākais veids, un to izmanto ķieģeļu, podu, burku un māla izstrādājumu pagatavošanai. Visbeidzot, pludmales smiltis ir atrodamas gar krastiem un ir ideāli piemērots kokosriekstu plantācijām.
AvotsAtmežošana ir galvenais vides jautājums Filipīnās, ko izraisa straujš iedzīvotāju skaita pieaugums, nelikumīga mežizstrāde un kalnrūpniecība. Neregulētas mežizstrādes koncesijas un destruktīvi taifūni arī veicina meža seguma zudumu. Šī vides problēma ietekmē bioloģisko daudzveidību, un tai ir ilgtermiņa negatīva ietekme uz pārtikas ražošanu. Turklāt atmežošana ir saistīta ar augsnes eroziju, plūdiem, īpašuma bojājumiem un nāves gadījumiem. Lai cīnītos pret šiem jautājumiem, valdība un dažādas organizācijas veic mežu atjaunošanas projektus un koku stādīšanas darbības.
AvotsGalvenais ūdens piesārņojuma avots Filipīnās ir neattīrīti sadzīves un rūpnieciskie notekūdeņi. Aptuveni 58 % gruntsūdeņu paraugu ir piesārņoti, un tikai aptuveni 36 % upju sistēmu ir piemērotas publiskai ūdensapgādei. Šis piesārņojums rada nopietnas bažas par veselību un rada problēmas zivsaimniecības un tūrisma nozarē. Tā kā dūņu attīrīšanas iekārtas ir reti sastopamas, lielākā daļa notekūdeņu tiek izvadīti ekosistēmā bez ārstēšanas. Turklāt Pasig upe tiek atzīmēta kā viena no pasaules piesārņotākajām upēm un dod ievērojamu daudzumu plastmasas okeānam.
AvotsFilipīnas saskaras ar vairākām lielām vides problēmām, tostarp piesārņojumu, mežu izciršanu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tādas cilvēku darbības kā rūpnieciskās emisijas un pārmērīgas patēriņa problēmas, piemēram, ūdens un gaisa piesārņojums. Tiek arī prognozēts, ka valsts būs viena no visneaizsargātākajām valstīm klimata pārmaiņu ietekmei. Dabas katastrofas, piemēram, taifūni, zemestrīces un vulkāna izvirdumi, ir izplatītas, jo tās atrodas Klusā okeāna uguns gredzenā. Turklāt vides aktīvisti un zemes aizstāvji saskaras ar dažādiem draudiem, vienlaikus risinot šīs problēmas.
AvotsFilipīnas veido 0,48 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām, lai gan šīs emisijas pašlaik pieaug. Vairāk nekā 41 % no valsts emisijām rada ogļu un mazuta sadedzināšana elektroenerģijas ražošanai. Turklāt sauszemes, ūdens un gaisa pārvadājumi rada 35 % no emisijām. Kā Parīzes klimata nolīguma parakstītājs valsts mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 75 %. Tiek apsvērti arī tiesību akti, lai izveidotu emisiju tirdzniecības sistēmu.
AvotsDažas zvejas metodes, piemēram, dinamīta zveja, cianīda zveja un grunts tralēšana, rada lielus bojājumus koraļļu rifiem. Dinamītu zveja, kas tika aizliegta 1932. gadā, ietver bumbu iemešanu ūdenī, lai nogalinātu un apdullinātu zivis. Šis process iznīcina apkārtējos biotopus un nogalina gan zivju olas, gan jaunās zivis. Komerciālie zvejas kuģi ir izmantojuši arī cianīdu, lai apdullinātu un sagūstītu koraļļu rifu zivis. Šī prakse ir būtisks drauds Filipīnu jūras dzīvībai un ekosistēmām.
AvotsFilipīnās ir daudzveidīgs augu sugu klāsts, jo tā atrodas Malēzijas bioģeogrāfiskajā reģionā. Ir vairāk nekā 9 250 vietējās asinsvadu augu sugas, un vismaz viena trešdaļa no tām ir endēmiskas valstij. Lai gan neviena augu ģimene nav pilnīgi endēmiska, tādām ģimenēm kā orhidejas, plaukstas un dipterokarpi ir liels endēmisko sugu skaits. Piemēram, aptuveni divas trešdaļas no 150 palmu sugām, kas sastopamas valstī, nekur citur pasaulē nenotiek. Arhipelāgā atrodas arī vairākas Rafflesia sugas, tostarp Rafflesia filippensis.
AvotsConservation International kopš 1995. gada Filipīnās ir izveidojusi programmu, lai risinātu sauszemes un jūras aizsardzības prioritātes. 2000. gadu sākumā centieni ietvēra koridora mēroga saglabāšanas plānošanu Sierra Madre, Palawan un Austrumu Mindanao. Jūras plānošana arī tika uzlabota, izmantojot pārrobežu sistēmu, kas bija kopīga ar Malaiziju un Indonēziju Sululavesi jūras ekoreģionā. Turklāt vietējās pašvaldības alianses strādāja, lai izveidotu aizsargājamo jūras teritoriju tīklu Verdes salas pārejas zonā. Palavanas dienvidos saglabāšanas darbi palīdzēja novest pie Mantalingahanas kalna aizsargājamās ainavas proklamēšanas.
AvotsFilipīnas un Kanāda bija iesaistītas starptautiskā strīdā par 103 kuģniecības konteineriem, kas nosūtīti no Vankūveras uz Manilu. Lai gan konteineri tika marķēti kā pārstrādājami plastmasas, Filipīnu Muitas birojs apgalvoja, ka tajos ir sadzīves atkritumi, piemēram, laikraksti un plastmasas maisiņi. Šī situācija kļuva sarežģīta starptautisko līgumu un noteikumu dēļ, kuros bija iesaistīts uzņēmums Chronic Plastics Inc. Strīds ilga līdz 2019. gadam, kad 69 atkritumu konteineri tika nosūtīti atpakaļ uz Kanādu. Daļu atkritumu no oriģinālā sūtījuma apglabāja atkritumu poligonā Kapasā Tarlakā.
AvotsPeñablanca aizsargājamā ainava un jūras ainava ir aizsargājama teritorija un nacionālais parks, kas atrodas Peñablanca, Cagayan. Tas ir vislabāk pazīstams kā atrašanās vieta Callao Cave un aptver lielāko bloku meža saskaņā ar saglabāšanu provincē. Teritorijā ir vairāk nekā 300 alu, no kurām 75 dokumentējis Nacionālais muzejs kopš 1977. gada. Vietējie iedzīvotāji popularizē Calao Cave Eco-Tūrisma zonu kā Filipīnu Caving Piedzīvojumu galvaspilsētu. Šī aizsargājamā teritorija ir viegli pieejama ar automašīnu, un tā ir blakus Ziemeļu Sierra Madre dabas parkam.
AvotsLīdz 2023. gadam atjaunojamie enerģijas avoti veido aptuveni 22 % no kopējās uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas Filipīnās. Valdības mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt šo daļu līdz 50 % no kopējās uzstādītās jaudas. Pieejamie resursi šai pārejai ietver hidroenerģiju, ģeotermālo, vēja, saules un biomasas enerģiju. Šis spiediens ir paredzēts, lai samazinātu valsts atkarību no importētā fosilā kurināmā un novērstu klimata riskus. Šādi mērķi ir saskaņoti ar valsts saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
AvotsFilipīnas ir globāls bioloģiskās daudzveidības karstais punkts ar daudzām endēmiskām augu un dzīvnieku sugām. Jūs varat atrast dažas no pasaules mazākajām un lielākajām radībām tur, piemēram, tarsier, Atlas kodes, un vaļu haizivs. Valstī ir arī augsts jūras bioloģiskās daudzveidības līmenis apkārtējos ūdeņos. Filipīnu ērglis starp putniem ir kritiski apdraudēts nacionālais putns. Citi ievērojami dzīvnieki ir Filipīnu peles brieži un Sulu hornbill.
AvotsFilipīnas darbojas kā ASEAN Bioloģiskās daudzveidības centra uzņēmējvalsts, kuras galvenā mītne atrodas Filipīnu Universitātē Los Baños, Lagunā. Šī vienošanās tika izveidota, izmantojot 2006. gadā Manilā parakstītu uzņēmējvalsts nolīgumu. Centrs darbojas kā unikāls mehānisms, lai risinātu bioloģiskās daudzveidības zuduma problēmu, izmantojot grunts pieeju. Dažādas Filipīnu valdības aģentūras ir apstiprinājušas šī nolīguma ratifikāciju, lai atbalstītu centru. Šie centieni ir daļa no lielākas reģionālās apņemšanās aizsargāt bioloģisko daudzveidību no degradācijas.
AvotsPHIVOLCS ir ieteicis izvairīties no konstrukciju konstrukcijas 5 metru attālumā no bojājuma līnijas. Šis ieteikums seko Bogo līča vainas identificēšanai kā nesenās zemestrīces avotam. Noteiktos apgabalos, piemēram, trīs barangays Bogo, ir ieteikts evakuēt 44 mājas gar vainas līniju. Kļūda iepriekš tika nenosaukta un reti konstatēta tās zemūdens atrašanās vietas dēļ. Eksperti joprojām analizē vainas apmēru un tās iespējamo ietekmi uz apkārtējo teritoriju.
AvotsFilipīnas ir daļa no koraļļu trīsstūra, kas ir atzīts par globālu jūras bioloģiskās daudzveidības epicentru. Šo teritoriju bieži sauc par jūras Amazoni, jo tajā ir vairāk nekā 76 % no pasaules seklā ūdens rifu veidošanas koraļļu sugām. Viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības centriem šajā trijstūrī ir Verdes salas pāreja, kas atrodas Filipīnās. Tā milzīgo bioloģisko resursu dēļ reģions tiek uzskatīts par globālu saglabāšanas prioritāti. Šo rifu aizsardzība ir būtiska, jo tie atbalsta plašu jūras dzīvi un ievērojami veicina ekosistēmu.
AvotsDomstarpības ir saistītas ar apsūdzībām korupcijā, nesaimniecisku rīcību un pārkāpumiem valdības finansētos plūdu kontroles projektos. Šie jautājumi ieguva valsts uzmanību 2025. gadā pēc tam, kad prezidents Bongbong Marcos uzsvēra iespējamās anomālijas viņa valsts uzrunā. Bažas ietver spoku projektus, nestandarta būvniecību un atkārtotu līgumu piešķiršanu nelielai līgumslēdzēju grupai. Daži līderi ir paziņojuši, ka iespējamā korupcija ir izraisījusi plūdus, kas skar tūkstošiem cilvēku. Turklāt, lai gan ir īstenoti daudzi projekti, ir atzīta slikta atkritumu apsaimniekošanas prakse, kas saasina plūdu problēmu.
Avots